Veterinārārsta mērķis ir palīdzēt uzturēt jūsu mājdzīvnieka zobus un smaganas veselas. Tieši pēc piena zobu maiņas jāsāk apmeklēt veterinārārts. Būtībā šis process norisinās nemanāmi un nerada iemeslu satraukumam. Tomēr dažkārt visi piena zobi neizkrīt (īpaši raksturīgi mazo un dekoratīvo šķirņu suņiem). Visbiežāk tā notiek ar ilkņiem, dažreiz ar priekšzobiem. Neizkritušie piena zobi var sabojāt sakodienu, tāpēc nepieciešama savlaicīga to likvidēšana. Tāpat neizkritušie zobi rada arī pārāk blīvu zobu izvietojumu vienam pie otra. Starp zobiem paliek pārtikas atliekas, kā rezultātā veidojas nogulsnes un zobakmens, attīstās smaganu un pašu zobu slimības.

Pusaugu un vecāka gada gājuma suņu un kaķu īpašniekiem būtu jāsazinās ar veterinārārstu, ja jūtat no mīluļa mutes nepatīkamu smaku, pārmērīgu siekalošanos, apgrūtinātu ēšanu, tūsku uz sejas (īpaši zemacu zonā), zobu krāsas maiņu, tāpat – jebkuru to traumas gadījumā. Šajā situācijā nepieciešama rūpīga stomatoloģiskā pārbaude.

Visizplatītāk mutes dobuma slimības sastopamas mazo un dekoratīvo šķirņu suņiem (85%), nedaudz mazāk cieš vidējās šķirnes (70%), bet lielo šķirņu suņiem 50% no kopskaita. Visvairāk zobu un mutes dobumu slimībām pakļautas šādas šķirnes suņi: toiterjeri, jorkšīras terjeri, cihuahua, kokerspanieļi, mazie un pundur pūdeļi, pekinieši, baloņkas, takši. Starp kaķiem – galvenokārt britu un persieši.

Pacientiem ar nepatīkamu smaku no mutes dobuma parasti tiek konstatēts zobakmens. Tas var veidoties tikai uz zoba emaljas, tā kā gļotāda aktīvi izdala sekrētu un ātri atjaunojas. Baktērijas, kas dzīvo mutes dobumā izdala minerālus, nešķīstošus savienojumus, kas pārklāj zoba virsmu, tā noslāņojoties vairākās kārtās un veido blīvu struktūru, kas parasti ir brūnā vai pelēki-zaļā krāsā, faktori, kas veicina šo pataloģiju pirmkārt ir šķirnes noslieces, kā arī barojot ar smalku barību (putras, krekeri, biezpiens), bezrežīma maltītes. Tas viss noved pie pārtikas atlieku aizķeršanās mutes dobumā, kur veidojas labvēlīga vide baktēriju attīstībai un augšanai. Ph līmeņa izmaiņas mutes dobumā, savukārt noved pie baktēriju mikrofloras izmaiņām. Veidojas zobu aplikums pēc tam arī zobakmens, attīstās mutes dobumu infekcijas, kuras iekļūst dziļāk audos un var skart pat galvaskausu.
Izšķir virssmaganu un zemsmaganu zobakmeni. Atrodoties uz smaganām un saskaroties ar tām, zobakmens izraisa smaganu iekaisumu. Atrodoties zem smaganām, tas nav tik manāms, bet tas kairina smaganas, veicina baktēriju vairošanos un iekaisumu mutes dobumā, kas ir viens no galvenajiem iemesliem slimību izplatībai mutes dobumā.

Zobakmens izplatīšanās gadījumā, smaganas atkāpjas no zoba, kas veicina zobu kustēšanos, vēlāk arī to izkrišanu. Dažreiz zobakmens ir tik daudz, ka tas pārklāj vairākus zobus uzreiz. Šādā gadījuma novēršot zobakmeni zobi var izkrist paši no sevis, jo turas kopā tikai uz zobakmens.

Ārstēšana ir vērsta, lai atbrīvotos no zobakmens un aplikuma. Obligāti nepieciešams atbrīvoties no nedzīvajiem zobiem, ja nepieciešams jāveic antibakteriāla terapija gļotādai mutes dobumā.
Pastāv divi veidi, kā novērst zobakmeni: mehāniski un ar ultraskaņas aparātu. Izmantojot pirmo metodi notiek mehāniska zobakmens atdalīšana no zoba emaljas. Šis process ir ļoti traumatisks, gan smaganām, gan pacienta zobiem. Ar šo metodi grūti atdalīt to zobakmeni, kas atrodas zem smaganas, tāpat dēļ traumatizācijas prasa antibiotiku kursu pēc manipulācijas.

Pilnīgu un rūpīgu zobakmens noņemšanu iespējams panākt, tikai izmantojot speciālas zobārstniecības iekārtas un tikai ar vispārējo anestēziju (bez anestēzijas nevar pilnīgi fiksēt dzīvnieku, kas var radīt traumas). Ultraskaņas ierīce mazāk traumē zoba emalju, smaganas, rūpīgāk noņem zemsmaganu zobakmeni. Noslēdzošais etaps šajā procedūrā ir zobu pulēšana izmantojot stomatoloģisko pastu, uz pulēta zoba zobakmens veidojas lēnāk.

Pēc zobakmens noņemšanas ir iespējams labāk novērtēt zobu un mutes dobuma stāvokli.

Mazajiem mājdzīvniekiem salīdzinoši retāk nekā cilvēkiem, taču arī ir sastopams karies.

Karies – tas ir zobu emaljas mineralizācijas traucējumi, kurus izraisa baktērijas mutes dobumā.

Suņiem un kaķiem, kas vecāki par pieciem gadiem sastopams periodontīts – destruktīvas pārmaiņas zobu un smaganu audos, bieži vien arī neatgriezeniskas žokļa slimības – periodonīts (iekaisums zobu audos, tai skaitā saitēs un sastaudos, kas atrodas starp zobu un kaulu alveolām). Diezgan bieži sastopams pulipits – mīkstuma iekaisums (zoba dzīvā daļa, kur atrodas asinsvadi un nervi). Šai slimībai raksturīga emaljas krāsas izmaiņas. Vecākiem dzīvniekiem izplatīta augoņu parādīšanās mutes dobumā, pie tam kaķiem saslimstības procents ir daudz augstāks nekā suņiem.

Vēršam uzmanību uz to, ka pēc mutes dobuma un zobu sakopes, nepieciešama aktīva profilaktiskā darbība mutes dobuma aprūpē, kas sevī ietver:

1. Regulāri (1-2 reizes nedēļā) jātīra mīluļa zobi ar speciālu suku, pastu, vai vienkārši ar pieejamiem līdzekļiem (salveti, aptītu ap pirkstu) atbrīvojot zobus no mīkstā zobu aplikuma. Smaganu masāža.
2. Barot ar speciālu dzīvniekiem paredzētu un atbilstošu barību, kas palīdz novērst zobakmens veidošanos.

3. Pieradināt mīluli izmantot speciāli apstrādātos cietos kārumus. (kauli, cūku ausis, īpaši kociņi mazajām šķirnēm, u.tml.)
4. Regulāras vizītes pie veterinārārsta.

Lai Jūsu mīlulim veseli zobi!